Mēs nolēmām, ka mūsu nometne būs pazemē. Tajā būs kopmītne, laboratorija, siltumnīca, sporta zāle un viesnīcas tipa koridors, pa kuru varēs nokļūt astronautu istabās. Virspusē, precīzāk, Šekletona krāterī, mums būs kodolsintēzes reaktors kā galvenais enerģijas avots. Netālu uzstādīsim saules baterijas kā sekundāro enerģijas avotu, ko izmantosim ārkārtas gadījumos. Dienvidpolā mums būs ar 3D printeri izgatavoti roboti, kas meklēs ledus dzīslas. Tiklīdz ledus tiks atrasts, to izvilks ar urbi. Mēness tālākajā pusē mēs izveidosim caurumu, kurā glabāsim kodolatkritumus no skaldīšanas reaktora. Šī mums šķiet laba alternatīva, jo tur ir pieejams milzīgs laukums un tālu no dzīvojamām telpām.

Dienvidpols

Mēs izvēlējāmies šo vietu, jo tur, visticamāk, ir ūdens un liela apbūves teritorija, kas piemērota būvniecībai. Salīdzinājumā ar citām teritorijām tur ir arī ļoti laba temperatūra.

Mēs plānojam būvēt pazemē. Mēs veidosim telpu ar urbi un ekskavatoru, kas no Zemes tiks atvests izjaukts. Pēc tam mēs uzbūvēsim savu bāzi un izurbsim nelielu caurumu liftam, kas ļaus piekļūt telpām. Bāzes infrastruktūras izbūvei mums vajadzēs arī izdrukāt izkausētu metālu ar 3D printeri vai izmantot Mēness augsni, kas jau tā ir pietiekami cieta, lai nesabruktu.

Ūdens ir viena no visvieglāk atrodamajām lietām uz Mēness poliem, īpaši uz dienvidu poliem, kurus esam izvēlējušies apdzīvot. Mēs varam atrast ledu, lielās dzīslas, ar lāzera vadītiem robotiem, un ar urbi mēs varam iegūt lielu daudzumu ūdens. Papildus ūdens ieguvei mēs pārstrādāsim un atkārtoti izmantosim ūdeni, kas iegūts mūsu ikdienas darbībās. Daļa šī ūdens tiks novirzīta uz kodolreaktora ledusskapja sistēmu, lai kalpotu par dzesēšanas šķidrumu. Turklāt patēriņam paredzētajam ūdenim būs nepieciešams prasīgāks filtrēšanas process.

Mēs gatavojamies izveidot siltumnīcu, kas mūs apgādās ar pārtiku un skābekli. Tur būs aļģu plantācija un kāpuru plantācija, lai mēs varētu ražot sintētisku, bet veselīgu pārtiku.

Mēs dosimies uz dienvidu polu, kur vienmēr ir saules gaisma, piemēram, uz Šekletona krātera malas, kur novietosim saules paneļus. Šeit mēs izmantosim kodolreaktorus kā galveno enerģijas avotu. Reaktori būs 3D drukāti un darbināmi ar urānu, kura atkritumi tiks izvadīti Šekletona krāterī.

Vēlreiz izmantosim fotosintēzes procesus, lai radītu mākslīgu atmosfēru. Mums būs nepieciešams oglekļa dioksīds, lai atdotu atpakaļ skābekli, un otrādi - bezgalīgā ciklā, ko mēs atvedīsim no Zemes pirmajā Zemes posmā. Paralēli mēs stādīsim 8 m2 aļģu uz cilvēku un 13 m2 citu augu. Regolītā ir arī 50% skābekļa, ko var iegūt avārijas gadījumā. Mēs arī garantēsim, ka skābeklis neizkļūs no bāzes, pastiprinot ieplūdes un izplūdes procesus.

Mēs uzcelsim savu Mēness nometni pazemē, kas pasargās mūs no meteoriem un radiācijas. Nometnes liftam būs īpašas durvis, lai varētu automātiski kontrolēt gaisa kustību iekšpusē un ārpusē.

No rīta astronauti pamostas vienā un tajā pašā laikā un izkāpj no saviem nodalījumiem. Viņi iet dušā un uzvelk termodinamiskās drēbes. Tad viņi dodas uzreiz uz ēdamzāli, kur lieto tabletes un ēd brokastis (graudaugu pārslas). Pēc tam viņi dodas uz sporta zāli, lai uzturētu savu fizisko formu, jo staigājot pa Mēnesi, netiek sadedzinātas pietiekamas kalorijas un mikrogravitācija, kurai viņi ir pakļauti, nav labvēlīga viņu kauliem. Pēc tam daži astronauti rūpējas par siltumnīcu, citi - par sintētisko pārtiku. Zinātnieki dažkārt atstāj nometni, lai veiktu kodolsintēzes reaktora un urbju apkopi. Tad viņi pulcējas kopā, lai pusdienotu. Pēc tam viņi atkal sadalās grupās un veic savus ikdienas uzdevumus. Dienas beigās viņi vakariņo un iet gulēt.