Mēness nometnes projekts Galerija 2023-2024 

Iedvesmojieties no šīm apbrīnojamajām cilvēka kosmosa izpētes dzīvotnēm, ko izstrādājušas skolēnu komandas no visas pasaules.

Moon Base by Los Pitufines

San Cernin  Pamplona-Navarra    Spānija 16 gadus vecs   4 / 2 Spāņu Mēness



Tinkercad 3D dizaina ārējā saite



Projekta apraksts

Autori: M: Autori: María, Izar, Ander, Julen

OBJETIVO:

El objetivo de este experimento es demostrar si la Luna es habitable. Para que la misión sea un éxito, la vida en la base debe ser posible durante un periodo de tiempo largo, de cinco a seis años, comprobando así si las plantas pueden crecer correctamente y si los humanos pueden sobrevivir sin sufrir daños o secuelas. Si todo sale como esperamos, cabe la posibilidad de que sea posible la vida en otros astros como satélites o planetas. En un futuro, incluso podrían acabar transformándose en otras regiones, como las que hay en la Tierra, habitadas por el ser humano.

CONDICIONES:

Sin embargo, si bien es cierto que la vida podría ser posible, hay unas cuantas complicaciones. La Luna carece de una atmósfera como la Tierra. Debido a esto, son frecuentes grandes impactos por micrometeoritos. Los astronautas quedarían expuestos a temperatas extremas y altos niveles de radiación. Por lo tanto, la base debe estar equipada y preparada para garantizar la supervivencia del ser humano.

DISEÑO EXTERIOR:

Para empezar, la base cuenta con 4 áreas, de forma semicircular, equipadas para distintas funciones y un invernadero central que conectará todas las habitaciones:

Dormitorio, donde descansarán los astronautas y tendrán todas sus pertenencias necesarias.
Un laboratorio de quimica, para crear agua (a partir de moléculas de hidrógeno y oxígeno) y realizar experimentos.
Sala de telecomunicaciones, donde se encontrará la tecnología necesaria para mantener comunicación con las bases espaciales terrestres.
Núcleo de energía, donde se almacenará la energía solar generada por las placas solares del techo de la base para alimentar los equipos electrónicos.

PLANIFICACIÓN:

Una ubicación ideal podrían ser los alrededores del cráter "Aston" para comprobar la existencia de hielo, ya que últimamente se valora la hipótesis de que dentro de los cráteres pueda haber agua congelada. Aunque no se encuentre en estado líquido, podría ser una gran ayuda para empezar a asentarse.

La capa exterior de la base tendrá propiedades reflectantes contra la radiación solar, de forma que haga un efecto aislante con respecto a las temperaturas y ninguna de las dos cosas suponga un peligro para los astronautas.

Ya que no podemos podender de las misiones de reabastecimiento, pues en la luna no hay existencias de los suministros básicos, tendremos un invernadero donde cultivaremos varios especímenes de plantas que nos proporcionarán tanto alimento como oxígeno.

El agua se fabricará en una de las habitaciones, abastecida con equipo de laboratorio.
La energía la obtendremos a través de una gran instalation de paneles solares y dispositivos capaces de almacenar la electricidad.
Los desechos humanos se aprovecharán para la fabricación de abono que alimentará la tierra del invernadero.
Con la misma tecnología que se encuentran en las naves espaciales, a través de una antena sobre la sala de comunicaciones se podrá mantener la comunicación con la Tierra.

REQUISITOS NECESARIOS PARA LOS ASTRONAUTAS Y EL EQUIPO:

Queremos comprobar cómo sería el crecimiento de las plantas, haciendo experimentos sobre todo biológicos. Por lo tanto, necesitaremos personas con buena formación física, conocimientos de jardinería, biología, quimica y de construcción hasta que la base esté en pie, en pleno funcionamiento. El desplazamiento lunar es complicado debido a la baja gravedad, por lo que también serán necesarios algunos medios de transporte terrestres para avanzar rápidamente por la superficie del satélite. Los vehículos necesarios serán, idealmente, uno o dos coches eléctricos que nos permitan investigar el reljeve, como los cráteres y formaciones rocosas.


Tulkojums angļu valodā

Autori: María, Izar, Ander, Julen

MĒRĶIS:

Šī eksperimenta mērķis ir pierādīt, vai Mēness ir apdzīvojams. Lai misija būtu veiksmīga, dzīvei bāzē jābūt iespējamai ilgu laiku, piecus līdz sešus gadus, tādējādi pārbaudot, vai augi var pienācīgi augt un vai cilvēki var izdzīvot, neciešot kaitējumu vai sekas. Ja viss noritēs, kā cerēts, iespējams, ka ir iespējama dzīvība arī uz citām zvaigznēm, piemēram, satelītiem vai planētām. Nākotnē tās pat varētu kļūt par citiem reģioniem, līdzīgi kā uz Zemes, ko apdzīvo cilvēki.

NOSACĪJUMI:

Tomēr, lai gan ir taisnība, ka dzīve varētu būt iespējama, ir daži sarežģījumi. Mēnesim nav tādas atmosfēras kā Zemei. Tāpēc bieži notiek lieli mikrometeorītu triecieni. Astronauti būtu pakļauti ekstrēmām temperatūrām un augstam radiācijas līmenim. Tāpēc bāzei jābūt aprīkotai un sagatavotai tā, lai garantētu cilvēku izdzīvošanu.

ĀRĒJAIS DIZAINS:

Sākumā bāzei ir 4 pusapaļas zonas, kas aprīkotas dažādām funkcijām, un centrālā siltumnīca, kas savieno visas telpas:

Guļamistaba, kurā astronauti atpūtīsies un atradīs visas nepieciešamās mantas.
Ķīmijas laboratorija, lai radītu ūdeni (no ūdeņraža un skābekļa molekulām) un veiktu eksperimentus.
Telekomunikāciju telpa, kurā atradīsies tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai uzturētu sakarus ar sauszemes kosmosa bāzēm.
Enerģijas kodols, kurā uz bāzes jumta izvietoto saules paneļu saražotā saules enerģija tiks uzkrāta, lai darbinātu elektroniskās iekārtas.

PLĀNOŠANA:

Ideāla vieta varētu būt "Astonas" krātera apkārtne, lai pārbaudītu ledus esamību, jo nesen tika izvērtēta hipotēze, ka krāteru iekšienē varētu būt sasalis ūdens. Lai gan tas nav šķidrā stāvoklī, tas varētu būt lielisks palīgs, lai sāktu nosēšanos.

Pamatnes ārējam slānim būs atstarojošas īpašības pret saules starojumu, tāpēc tam būs izolējošs efekts attiecībā uz temperatūru, un neviena no šīm divām lietām neradīs briesmas astronautiem.

Tā kā mēs nevaram paļauties uz apgādes misijām, jo uz Mēness nav pamatmateriālu krājumu, mums būs siltumnīca, kurā audzēsim dažādus augu paraugus, kas mums nodrošinās gan pārtiku, gan skābekli.

Ūdens tiks ražots vienā no telpām, kas aprīkota ar laboratorijas iekārtām.
Enerģiju mēs iegūsim, izmantojot lielu saules paneļu un ierīču, kas spēj uzkrāt elektroenerģiju, instalāciju.
Cilvēku atkritumi tiks izmantoti komposta pagatavošanai, no kura tiks barota siltumnīcas augsne.
Izmantojot to pašu tehnoloģiju, kas izmantota kosmosa kuģos, sakarus ar Zemi var uzturēt, izmantojot antenu virs sakaru telpas.

NEPIECIEŠAMĀS PRASĪBAS ASTRONAUTIEM UN APRĪKOJUMAM:

Mēs vēlamies pārbaudīt, kāda būtu augu augšana, veicot eksperimentus, īpaši bioloģiskos. Tāpēc mums būs vajadzīgi cilvēki ar labu fizisko sagatavotību, zināšanām dārzkopībā, bioloģijā, ķīmijā un būvniecībā, līdz bāze būs gatava, pilnībā darboties spējīga. Pārvietošanās pa Mēnesi ir sarežģīta zemās gravitācijas dēļ, tāpēc būs nepieciešami arī kādi sauszemes transporta līdzekļi, lai ātri pārvietotos pa pavadoņa virsmu. Nepieciešamie transportlīdzekļi ideālā gadījumā būs viens vai divi elektromobiļi, kas ļaus izpētīt reljefu, piemēram, krāterus un iežu veidojumus.


#3D dizains

Citi projekti