Mūsu projekts ir pastāstīt un parādīt, par ko pasaule var kļūt dažu desmitgažu laikā.

Šekletona krāteris

jo ar šīs nometnes palīdzību Zeme attīstīsies un parādīsies jaunas tehnoloģijas.

Šķidrs ūdens nevar atrasties uz Mēness virsmas, jo tas iztvaiko saules gaismas ietekmē un pēc tam izklīst kosmosā. Tomēr kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem pastāv hipotēze, ka ūdens ledus glabājas krāteros Mēness polos, kur saules stari nevar iekļūt, vai arī tas atrodas lielā dziļumā.

Nesen zinātnieki ir atklājuši, ka pat nabadzīgā Mēness zeme ar speciālu mēslojumu var audzēt kultūraugus. Ja neizdodas izjaukt Mēness dārzus, astronauti var audzēt augus arī bez mākslīgās augsnes.

Mēnesim nav normālas atmosfēras. Mēness gravitācija tika pētīta, ņemot vērā tās ietekmi uz Mēness mākslīgo pavadoņu orbītu. Luna-10 un Lunar Orbiter pētījumi

Kembridžas zinātnieki ir radījuši reaktoru, kas spēj ražot skābekli no Mēness augsnes. Šī tehnoloģija var būt ļoti svarīga mūsu satelīta attīstībai nākotnē.

Galvenokārt runa ir par regolītu, un ne tikai tāpēc, ka uz Mēness tā ir daudz. Dabisko materiālu var izmantot, lai pasargātu bāzes telpas no saules starojuma, kurā "peldas" satelīts, kuram nav atmosfēras, kā arī kā siltumizolējošu materiālu. Zinātnieki gatavojas izveidot banālu ķieģeļu ražošanu no regolīta.

Aizsardzībai tiks izmantoti Mēness moduļi, kas tiks izveidoti no izturīgiem materiāliem vai citām tehnoloģijām aizsardzībai pret meteorītiem un ārējo radiāciju. Dzīves apstākļi tiks radīti iekšpusē un pārvietosies īpašos mēness ratiņos.

Lielākā daļa astronautu veltīs laiku pētījumiem un dažādiem eksperimentiem, jo tas būs galvenais darbs uz Mēness, un pārējo dienas daļu viņi pavadīs, lai nodrošinātu savu komfortu.