Posthumanists ir nosaukums, kas vislabāk raksturo mūsu komandu. Mēs ceram, ka mūsu nometne būs ne tikai ilgtermiņa dzīvesvieta un pētniecības centrs cilvēkiem uz Mēness, bet arī bruģēs ceļu plašākām studijām un paplašinās redzamību par visu mūsu Saules sistēmu. Mūsu Mēness nometne ir paredzēta 7 cilvēkiem. Tās bāzē atrodas skābekļa noliktava, no kuras skābeklis tiek piegādāts mājoklim un Mēness ēkai. Galvenā ēka ir uzbūvēta krāterī. Tajā atradīsies birojs, zinātniskais, pētniecības un sakaru centrs. Nometnē būs saules palīgtelpas, jo saules enerģija ir mūsu galvenais enerģijas avots. Ārpus bāzes atradīsies robots. Šim robotam būs dažāda veida sensors un Tā dalīsies ar datiem ar apkalpi. Roboti arī palīdzēs astronautiem iegūt ledu no krāteriem.

Mēs vēlamies uzbūvēt bāzi Mēness dienvidu polā.Ir vairāki svarīgi iemesli, kāpēc Mēness dienvidu pols ir labākā vieta, kur izvietot bāzi ar apkalpi.Kalnu virsotnes, kas atrodas tuvu polam, ir ilgstoši izgaismotas, un tās varētu izmantot saules enerģijas iegūšanai. To atrašanās vieta ir ne tikai izšķiroša saules enerģijas ieguvei, bet tie atrodas arī netālu no krāteriem pastāvīgā ēnā, kur saskaņā ar pētījumiem ledū ir paslēpies ūdens. Ūdens ir ļoti svarīgs resurss ilgtermiņa izpētei, un tas ir ļoti svarīgs. Šajā reģionā temperatūra ir stabilāka, un astronautiem būs noderīgs piemērots klimats. Visbeidzot, krāteri dienvidu polu apgabalā bloķē saules gaismas iekļūšanu iekšienē, un tas radīs labākus dzīves apstākļus, kā arī tur atradīsies fosilie ūdeņraža krājumi, ko mēs varētu izmantot gan elpošanas gaisam, gan, kas ir vēl nozīmīgāk, degvielai.

Vispirms mēs nolēmām izveidot apmetni Mēness krāterī, kurā tiks izveidots lielākais modulis. Būtībā šie moduļi ir vietas, kur būs dzīves apstākļi. Mēs vienojāmies, ka vislabākais variants ir būvēt konstrukcijas ar Mēness betonu, kas ir sēra un pildvielas maisījums (graudi un sasmalcināta iezis - parastais betons ir pildviela, cements un ūdens), jo tas nav porains, ir izturīgs un tam nav nepieciešams ūdens. Ēkas sienas būs pietiekami biezas, lai bloķētu radiācijas iekļūšanu. Mēs zinām, ka Mēness rada 1,6 reizes lielāku gravitācijas spēku nekā Zeme, tāpēc mēs varēsim būvēt struktūras ar mazāku gravitācijas ierobežojumu. Kā jau minēju, būtu jāizmanto vietējie materiāli, bet celtniecības materiālu palaišanas izmaksas no Zemes būtu astronomiskas, tāpēc celtniecības materiāli būtu jāizraktu, nevis jāimportē. Viens no lieliskiem piemēriem ir Mēness regolīts, ko var izmantot biotopu daļu pārklājumam, lai pasargātu kolonistus no vēzi izraisošiem kosmiskiem stariem un nodrošinātu izolāciju. Izbūvēt bāzi un dzīvot tajā būs daudz vieglāk, izmantojot 3D drukāšanas tehnoloģijas. 3D drukāšana ir potenciāls veids, kā atvieglot apmešanos uz Mēness, samazinot loģistiku no Zemes. Lidojumi uz Mēnesi ir ļoti dārgi, šādā veidā ceļā uz Mēnesi tiks iztērēts mazāk naudas. 3D drukāšanas tehnoloģija ir radījusi veselas struktūras, To var vienkārši izmantot, lai izveidotu Mēness biotopus.

Mēnesim nav atmosfēras. Tā vide ir brutāla. Radiācija ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēka izdzīvošanu. Ja mūsu moduli pārklās aptuveni 2 metrus bieza Mēness augsne, Mēness regolīts pasargās dzīvās radības no radiācijas. Svarīgi ir arī tas, ka galvenā moduļa daļa tiks izveidota Mēness krāterī, kas, protams, ir ieskauts ar Mēness augsni. Nometnē tiks izmantota augstas izturības izolācija un, protams, temperatūras kontroles sistēma. Moon camp būs dažādas iekārtas, lai astronauti būtu veseli. Būs trenažieri, lai novērstu astronautu muskuļu bojāšanos gravitācijas trūkuma dēļ. Iedzīvotājiem būs sakaru sistēmas, lai viņi varētu sazināties ar draugiem un ģimeni, kas būs labvēlīgi viņu garīgajai veselībai. Ja kaut kas notiks, ierīces nosūtīs signālus uz Zemi par neparedzētiem notikumiem. Ja kādā no moduļiem samazināsies spiediens, astronautiem būs iespēja pamest bāzi.

Pirms moduļu un bāzes izveides astronauti no Zemes atvedīs ūdeni. Kad bāze būs uzbūvēta, tur būs atsevišķas ēkas ūdens tvertnēm. Ūdens tiks izmantots atkārtoti. Visi notekūdeņi tiks savākti un atkal izmantoti. Mēs izvēlējāmies Dienvidpolu, jo tur ir ledus ūdens. Astronauti ar robotiem iegūs ledu, un viņi to apstrādās un pārveidos ūdenī. Ūdens tiks izmantots ne tikai higiēnas un dzeršanas vajadzībām, bet arī elektrolīzei, aeroponijai, degvielai utt.

Sākumā astronautiem būs līdzi pārtika. Pēc tam viņi paši to tur ražos. Īpaši tiks būvēta siltumnīca. Tajā ir daudz iespēju audzēt augus. Piemēram, hidroponika, augu audzēšana tieši ūdenī, aeroponika un hidroponiskās sistēmas. Viņi tur audzēs dažāda veida augus sabalansētam uzturam. Astronauti nodrošinās oglekļa dioksīdu, elpojot, un ūdeni augiem varētu iegūt no urīna. 8 stundas diennaktī mēs ziediem dosim sauli. ļoti svarīga barošanas sistēmas daļa ir akvārijs. Tajā tiks audzēti dažādi jūras dzīvnieki, zivis. Mēs varam arī importēt pārtiku no Zemes, līdzīgus ēdienus kā MREs. Mēs uzglabāsim pārtiku sausā ledusskapī ilgtermiņa ekspedīcijām.

Mēs uzturēsim horizontāli vērstu saules paneļu masīvu ar rotācijas iespēju, lai mēneša laikā varētu sekot līdzi saulei 360° leņķī. Viens no galvenajiem elektroenerģijas avotiem var būt skaldīšanas virszemes energosistēma. Tā var nodrošināt kilovatus elektroenerģijas. Tas var nešķist daudz, bet ar to pietiks, lai darbinātu daļu infrastruktūras un aprīkojuma, kas nepieciešams astronautiem uz Mēness virsmas. Tā var darboties tur, kur saule nesniedz gaismu. Gan saules paneļi, gan skaldīšanas virszemes energosistēmas var nodrošināt pietiekamu jaudu un elektroenerģiju Mēness nometnei.

Mēs izmantojam ūdeni, lai iegūtu skābekli, patiesībā astronauti lielāko daļu skābekļa iegūst no ūdens. Kā zināms, ūdens sastāv no 2 ūdeņraža molekulām un 1 skābekļa molekulas. Ūdens sadalīšanās procesu sauc par elektrolīzi. Elektrolīze būs galvenais skābekļa avots. Kas attiecas uz augiem, kā mēs zinām, augiem ir vislielākā loma skābekļa iegūšanā, tāpēc mēs izveidosim siltumnīcas, kas atradīsies gaisa ēkas tuvumā. gaiss tiks piegādāts ēkai, no kuras visas ēkas tiks apgādātas ar skābekli. Pamatojoties uz Apollo misiju laikā uz Zemes nogādātajiem Mēness iežu paraugiem, zinātnieki zina, ka Mēness augsnē jeb regolītā ir aptuveni 40 līdz 45 % skābekļa no svara. Tas nozīmē, ka skābeklis ir visizplatītākais elements uz Mēness virsmas.

Vissvarīgākais Moon camp mērķis būs zinātnisks. Pirmā apkalpe, kas sāks būvēt Mēness bāzi, būs zinātnieki un inženieri. Tā dos iespēju pētniekiem iemācīties dzīvot naidīgā vidē, zemākā gravitācijā un izpētīt Mēnesi/ Pārbaudīt dažādas tehnoloģijas un radīt jaunas. Turklāt saskaņā ar pētījumiem Mēness ir viena no labākajām vietām kosmosa novērošanai. Kad daudzas lietas tiks izpētītas un izgudrotas daudzas tehnoloģijas, bāze paplašināsies un to varēs izmantot tūrisma vajadzībām.
Tur ir arī otrreizējās pārstrādes centrs. Mēs zinām, ka atomelektrostacijās ir milzīgs daudzums atkritumu, un to nonākšana vidē ir ļoti bīstama cilvēkiem, tāpēc mēs izveidosim pastāvīgu kodolatkritumu uzglabāšanas vietu, kur tos glabāt gadsimtiem ilgi. Tā atradīsies zem Mēness zemes, lai neietekmētu cilvēku veselību.

Kad astronauts pamostas un ceļas no atpūtas stacijas, viņam ir līdzīga tīrības rutīna. Astronauts sakopj savu ikdienas gaitu, izmantojot higiēnas piederumus, kas ir viņa higiēnas piederumu komplektā. Ar nelielu ūdens daudzumu astronauti izķemmē matus ar šampūnu, kas netiek mazgāts, jo kosmosā nav īstu dušu.
Tad rīta pārtraukums uz podiņu. Kosmosā tas ir daudz grūtāk nekā šeit. Tualete darbojas kā putekļu sūcējs, kas iesūc gaisu un atkritumus tualetes podā. Turklāt katram astronautam ir individuāla urīna piltuve. Tā ir piestiprināta pie šļūtenes adaptera un caur to iesūc gaisu un urīnu notekūdeņu tvertnē.
Astronauti apmeklē "Kosmosa trenažieru zāli", lai novērstu astronautu muskuļu bojāšanos gravitācijas trūkuma dēļ.
Brokastīs viņi ēdīs ēdienu telpā ar ieslēgtu gravitāciju. Pēc tam astronauts sāk dienas darba uzdevumus, kas var ietvert vairākus atšķirīgus uzdevumus. Piemēram, mēness zemes izpēte, rūpes par augiem, arī ledus meklēšana ar robotiem ssss un citas. Mēness zemes izpētei viņi dodas vākt interesantus paraugus un kartēt jaunas vietas. Astronauti pavada laiku, strādājot pie eksperimentiem, kuru veikšanai nepieciešama viņu informācija. Tas ietver arī no zemes kontrolētu projektu pārbaudi. Piedalās arī klīniskos eksperimentos, lai noskaidrotu, cik labi viņu ķermeņi aklimatizējas, ilgstoši dzīvojot kosmosā. Viņiem arī konsekventi jāpārbauda atbalsta sistēmas, jātīra kanāli, jāatjaunina datortehnika un pat jāiznes atkritumi. Astronautu ikdienā ietilpst arī fiziskās aktivitātes. Pulksten 22.00 astronauti dodas gulēt savos guļammaisos, kas atrodas viņu personīgajā apkalpes kajītē.