Mūsu divstāvu bāze ir pielāgota, lai nodrošinātu dzīves vajadzības un pētniecības iespējas pieciem cilvēkiem. Tajā ir kupols, kurā mēs audzēsim augus, divas observatorijas, saules baterijas, kas staciju apgādā ar enerģiju, un nolaišanās laukums ar raķeti. Tā būtu aprīkota arī ar transportlīdzekļiem, kas palīdzētu izpētīt Mēnesi. Pirmajā pagrabstāvā būtu zinātnes nodaļa, kas paredzēta pētniecībai un bāzes darbības vadībai. Tur būtu telpas ar iekārtām, kas kontrolē gaisu, ūdeni un enerģiju, kā arī IT telpa. Tajā būtu arī vairākas laboratorijas, viena ar biezākām sienām bīstamiem eksperimentiem, noliktava un saldētava. Otrajā pagrabstāvā būtu dzīvojamā daļa. Tur būtu istabas katram astronautam, virtuve, pārtikas noliktava, sporta zāle un atkritumu šķirošanas mašīna. Tur būtu arī vairāki gaisa slūžas, kas nodrošinātu cilvēku drošību iekšpusē.

Šekletona krātera mala ar saules paneļiem pa visu krātera perimetru. Mums būtu arī divas observatorijas, viena no Zemes redzamajā Malapetas kalnā un otra - Aitkena krāterī, kas ir ļoti interesanta pētniecībai.

Pateicoties saules paneļu novietojumam, neatkarīgi no tā, kurā pusē krīt saule, tie pastāvīgi nodrošinātu stacijas darbībai nepieciešamo elektroenerģiju un enerģiju. Mēs vēlamies uzstādīt bāzi tajā Mēness pusē, kas ir redzama no Zemes. Šekletona krāteris atrodas Mēness dienvidu polā, kur ir ledus krāteri. No tiem mēs gūtu ūdens resursus, ko izmantotu augu augšanai un ikdienas vajadzībām. Šis krāteris ir pazīstams ar nemainīgu temperatūru, kas mums palīdzētu regulēt gaisa apstākļus.

Ūdens tiktu iegūts no ledus, kas atrodams Mēness ledus krāteros. Mūsu stacijā būtu mašīna, kas tiktu izmantota, lai sasmalcinātu un izkausētu ledu, lai iegūtu ūdeni. Ūdens tiktu transportēts no iekārtas krāterī uz iekārtu mūsu bāzē, kur tas tiktu filtrēts un attīrīts lietošanai pārtikā. Pēc tam tas pa caurulēm tiktu sadalīts pa dažādām telpām atkarībā no pieprasījuma.

Daļa pārtikas uz mūsu bāzi tiktu nogādāta no Zemes. Tomēr dažus augus būtu iespējams audzēt uz Mēness virsmas. Šādi augi ir, piemēram, tomāti, kreses, rukola, redīsi, rudzi, kvinoja, maurloki, zirņi un puravi. Tie ir augi, kuru augšanai nepieciešams daudz kālija un dzelzs, kas ir atrodami Mēness augsnē.

Mēs varētu iegūt enerģiju no saules paneļiem, kuru kopējā platība būtu gandrīz 200 m2. Tie viegli segtu mūsu enerģijas patēriņu. Rezerves avots būtu kodolreaktors vai baterijas, kas piepildītas ar paneļu enerģijas pārpalikumu.

Mēs varētu iegūt gaisu no ledus, izmantojot Hofmana aparātu. Rezerves gaisa avots būtu skābeklis no Zemes, ko mēs iegūtu ar izkausētu sāļu elektrolīzes palīdzību.

Kad astronauti ieradīsies uz Mēness, mūsu bāze jau būs uzbūvēta, jo mēs būsim nosūtījuši tur transportlīdzekļus, lai to uzbūvētu. Vispirms viņi izraktu bedri un, izmantojot ūdeni, izgatavotu betonu un izveidotu ārējo sienu, kurā izurbtu caurumus un piepildītu tos ar ūdeni. Tad, izmantojot polietilēna pavedienu, viņi izdrukātu staciju. Astronauti paplašinātu bāzi, izmantojot no Zemes piegādāto plastmasas pavedienu konteineros ar pārtiku vai citiem nepieciešamajiem priekšmetiem. Izmantojot to, roboti būvētu nākamās mūsu mazās pasaules daļas.

Sienas būtu izgatavotas no polietilēna un būtu vismaz 20 cm biezas. Pamatne tiktu pārklāta ar biezu betona sienu ar caurumiem ūdenim, kas būtu vēl viena aizsardzība pret radiāciju. Betons, kas ir šī kompozīta sastāvdaļa, ir izolators, kas pasargātu astronautus no ārējās temperatūras. Mums būtu gaisa slūžas, pateicoties kurām Mēness atmosfēra nenonāktu iekšpusē. Ja gaisa slūžas tiktu bojātas, visi astronauti paslēptos telpā blakus gaisa slūžai un tur paliktu, līdz no Zemes ieradīsies palīdzība.

Mūsu astronauts Džons tikko piecēlās. Vispirms Džons devās uz vannas istabu un nomazgājās dušā, izmantojot ūdeni. Aiz sienas viņš dzirdēja mašīnu. Pēc dušas viņš devās gatavot brokastis. Viņš devās uz noliktavu, lai paņemtu dažas olas pulverī, no kurām pagatavot olu kulteni, un no kupejas paņemt maurlokus. Lai tur nokļūtu, viņam bija jāizmanto lifts. Kad viņš pabeidza, visi viņa kolēģi atnāca, paēda brokastis un sāka dienu. Džons devās uz sporta zāli, lai uzturētu sevi labā formā. Tur bija arī Kasja, astronaute no Polijas. Viņa apsolīja palīdzēt Džonam savākt Mēness augsni, kas viņam bija nepieciešama šodienas eksperimentiem. Pēc vingrošanas Džons sagatavoja mēģenēm paredzētos traukus, uzvilka uzvalku un kopā ar draudzeni devās uz Mēness virsmas. Viņi izgāja caur gaisa slūžām ārā. Kad viņi pabeidza, viņi daļu mēģenīšu ielika noliktavā un aukstuma telpā. Pārējās viņi paņēma līdzi uz speciālu laboratoriju ar biezām sienām, lai pārbaudītu regolīta uzliesmojamību. Citi astronauti viņus vēroja pa logu. Savu pētījumu rezultātus viņi nekavējoties nosūtīja aģentūrai uz Zemes. Bija jau vēls, tāpēc visi gatavojās vērot asteroīdu roju observatorijā. Viņiem observatoriju nācās pagriezt, lai varētu vērot šo parādību. Džons, kurš bija noguris pēc garās dienas, paēdis vakariņas un devās gulēt. Iemigdams, viņš dzirdēja, kā kolēģi skatās filmu viesistabā.