Mēs plānojam doties uz Mēnesi un tur apmesties uz 3 gadiem. Mums ir daudz kas jāpēta: ieži, iespēja atklāt noderīgus materiālus, cilvēku un augu izdzīvošana un raķešu palaišanas apstākļi. Tāpēc esam sastādījuši nometnes projektu, kas mums jāuzbūvē, ar visām ēkām un iekārtām. Mums jāved līdzi daudz materiālu, ūdens, skābekļa un pārtikas, bet mēs esam gatavi sākt jaunu piedzīvojumu. Galu galā mēs esam "Pasakainie pētnieki".

Tuvu Mēness poliem

Mēness polos ir ūdens ledus, ko mēs varam izmantot. Turklāt tur visu laiku ir gaisma. Pastāvīga saules gaisma, kas pieļauj nelielas temperatūras svārstības, kas ir labvēlīga gan cilvēkiem, gan augiem. Pastāvīgi krītošā saules enerģija nodrošina labus apstākļus, lai to izmantotu kā enerģijas avotu nometnei. Mēness polis ir arī ideāla vieta saziņai ar cilvēkiem uz Zemes, jo nebūs nekādu pārtraukumu.

Pirmajā laikā uz Mēness ir jāpārvadā liels ūdens daudzums. Kad patversme būs gandrīz gatava, regolīta krāteros jāmeklē ledus ūdens, tas jāraka, jāizkausē un jādestilē. Ūdens mums nepieciešams daudz, jo siltumnīcā to izmantosim gan cilvēku, gan augu vajadzībām. Lai ūdens būtu pilnīgi drošs un tīrs , tas ir jāapstrādā ar efektīvām sistēmām.

Pārtikas krājumi no Zemes jānogādā ne tikai konservu, bet arī saldētu augļu, dārzeņu un saldētu produktu veidā. Siltumnīcai mums ir vajadzīgas saknes un sēklas, lai izaudzētu pēc iespējas vairāk dārzeņu. Svaigi dārzeņi sniegs mums vitamīnus, kas uzturēs labu veselību.

Saule ir vienīgais enerģijas avots uz Mēness, tāpēc mēs noteikti izmantosim to, lai apgādātu mūsu spēkstaciju. Saules paneļu izvietošana lielā teritorijā nozīmē daudz enerģijas zudumu uzturēšanai un remontdarbiem. Šī iemesla dēļ mēs nolēmām, ka labs risinājums būtu ar saules paneļiem noklāt cilindrisku torni, kura augstums ir 15 m un diametrs - 12 m. Tādējādi mūsu spēkstacija izskatās kā tukšs tornis, kam no apakšas uz augšu ir vītas kāpnes, kas ļauj piekļūt katram saules panelim. Paneļu uzstādīšanai apaļā formā ir vēl viena liela priekšrocība: daļu paneļu katru diennakts laiku apspīdēs saules stari. Torņa pirmajā stāvā atrodas neliels kodolreaktors, kas sākumā nodrošinās mūs ar enerģiju, līdz tornis un saules paneļi sāks darboties. Šie divi avoti nodrošinās enerģiju visai nometnei. Virs kodolreaktora atrodas milzīgs boilers ar ūdeni, kas tiks sildīts vannas istabā, veļas mazgātavā un virtuvē. Notekūdeņi visu laiku tiks attīrīti un atkārtoti izmantoti, jo mums ir jāekonomē ar ūdeni.

Mums jāpārvadā tvertnes ar skābekli zem spiediena. Pēc siltumnīcas uzbūvēšanas un sēklu un sakņu iestādīšanas augi ražos elpošanai nepieciešamo skābekli. Mazajā zālītē starp durvīm ir gaisa sūkņi, kas uzsūks gaisu, kas izdalīsies, atverot iekšējās durvis. Gaiss pa caurulēm tiks novadīts atpakaļ uz patversmi, kavējot gaisa izkliedi ārpusē. Tikmēr mums ir jāmeklē akmeņi un jāaizsūc skābeklis no iekšpuses.

Patversme tiks būvēta uz zemes. Visa nometnes platība ir aptuveni 1 000 m² visas ēkas atrodas ļoti tuvu viena otrai. Mums būs centrālā ēka, kuras garums būs 400 m.²  kur mēs dzīvojam un strādājam, siltumnīca, kas izplešas 500 m² , spēkstacija, kuras garums ir aptuveni 100 m² un garāža (mūsu land roverim, ko izmanto arī kā noliktavu), vēl 30 m garumā.². Galvenais materiāls, ko izmanto būvniecībā, ir Mēness regolīts. Izmantojot regolīta putekļus un 3D printeri, mēs varam izgatavot pietiekami daudz ķieģeļu visam, ko būvējam. Putekļi ir atrodami visur, tie ir bezmaksas, un mums nav jātērē nauda, lai tos transportētu no Zemes. Tā vietā no Zemes ir jāieved citi materiāli: tērauds, titāns, stikls, melnozems un polietilēns. Titāns tiks izmantots dubultajiem jumtiem un ieejas durvīm, tērauds - spēkstacijas un siltumnīcas konstrukcijām, bet stikls - galvenās ēkas un siltumnīcas logiem. Jumti tiks izgatavoti no titāna, jo tas ir izturīgs materiāls un nesalūzīs, ja uz tiem trāpīs meteorīts. Mums arī jāved milzīgs daudzums melnozemes, jo tā ir laba siltumnīcā stādāmajām sēklām un saknēm.

Mēs zinām, ka saules starojums ir bīstams un ka pastāv meteorītu trieciena risks, taču mēs uzskatām, ka veids, kā mēs uzbūvējam savu patversmi, nodrošina vislabāko aizsardzību. Ēkām ir dubultas ķieģeļu sienas. Starp sienām ir polietilēna slānis. Uz jumtiem ir divi slāņi titāna dakstiņu, kas arī atdalīti ar polietilēnu. Šie materiāli tika izvēlēti, lai pasargātu ēkas un tajās esošos cilvēkus gan no radiācijas, gan no meteorītu radītiem bojājumiem. Lai nodrošinātu vislabāko aizsardzību, ieejai ir arī dubultas sienas un dubults jumts, kā arī 2 automātiskās durvis, kas samontētas 1 m attālumā viena no otras. Katras durvis būs izgatavotas no titāna, un tām būs hermētiski necaurlaidīgi slāņi un kustības sensori. Astronautus no radiācijas ārpusē aizsargās viņu kostīmi, kas būs izgatavoti no 15 cm bieza polietilēna slāņa.

Mūsu nometnē dzīvos pieci astronauti, jo mēs uzskatām, ka visus darbus nometnē var paveikt tikai pieci cilvēki. Viens ir vadītājs/zinātnieks, otrs ir ārsts/ pavārs, bet pārējie trīs ir inženieris un divi celtnieki. Viņi visi cits citam palīdzēs, kad radīsies vajadzība ( piemēram, būvējot vai stādot), un pēc kārtas veiks uzkopšanas darbus. Nometnē būs diezgan grūti nosūtīt vairāk nekā piecus cilvēkus, jo skābekļa, ūdens un pārtikas krājumi ir ierobežoti. Šeit ir vadītāja dienas programma.

No rīta vadītājs ātri iet dušā un pēc tam dodas uz centrālo vadības telpu. Viņš pārbauda visu nometnes sistēmu darbību, lai pārliecinātos, ka tās darbojas pareizi. Pēc tam viņš dodas uz trenažieru zālē esošajiem trenažieriem un trenējas. Pēc tam viņš tiekas ar pārējiem astronautiem virtuvē, un viņi visi brokasto. Viņš pārrunā ar pārējiem un kopīgi izstrādā katra programmu visai dienai. Pēc tam viņš uzvelk uzvalku un kopā ar kādu no darbiniekiem dodas ārā no patversmes. Viņi paņem zemes roveri un dodas meklēt akmeņus dažādās vietās. Viņi arī fotografē un zīmē kartē visas vietas, kur viņi dodas. Tad viņi atgriežas patversmē, un vadītājs nogādā iežus laboratorijā un ievieto tos slēgtās kastēs. Viņš pusdieno kopā ar pārējiem, un viņi visi runā par savu rīta darbu. Viņš atpūšas vienu stundu un dodas uz laboratoriju. Viņš analizē akmeņus ar dažādām ierīcēm un saglabā rezultātus datorā. Tad viņš nosūta attēlus un datus uz Zemi. Viņš vēlreiz pārbauda aparātus, sistēmas un ierīces centrālajā vadības telpā. Vakarā viņi kopā vakariņo virtuvē un sarunājas. Viņi visi dodas uz centrālo vadības telpu, un vadītājs nodibina videokontaktu ar Zemi, un viņi visi nedaudz aprunājas ar savām ģimenēm. Viņš pieraksta dienasgrāmatā visas dienas aktivitātes un beigās iet vannā un gulēt.