[42]

Pēc Ziemassvētkiem mēs sākām strādāt pie Mēness nometnes projekta. Pirmie mēģinājumi mums nepatika, tāpēc apņēmāmies izstrādāt trešo versiju, kas beidzot izskatījās tā, kā mēs vēlējāmies, apvienojot visus iepriekšējos mēģinājumus. Mūsu bāze sastāv no sešām sekundārajām sekcijām, kas tiek izmantotas pētniecībai un astronautu izmitināšanai, un vienas primārās sekcijas, ko varētu izmantot kā audzēšanas zonu. Šīs sekcijas ir nokrāsotas baltā krāsā. Tad ir skābekļa un ūdens tvertnes, kas ir nokrāsotas melnā krāsā kopā ar dažiem gaisa slūžņiem, kas ir tādā pašā krāsā. Pirmajā un ceturtajā sekundārajā sekcijā ir teleskops un sakaru satelīts, ko izmanto savienošanai ar mājas bāzi uz Zemes vai ar citu satelītu, kas atrodas Mēness orbītā.

Mūsu Mēness bāzei vajadzētu atrasties vai nu uz Mēness ziemeļu, vai dienvidu poliem, jo tur ir augstāka temperatūra un efektīvāka saules enerģijas izmantošana. Alternatīvi bāzes atrašanās vieta varētu atrasties netālu no lielām metāla atradnēm vai stratēģiski svarīgās vietās, no kurām varētu palaist raķetes starpplanētu ceļojumiem.

Vispirms ir jāpielāgo reljefs, lai tas būtu nedaudz līdzens. Mēness bāzes daļas tiktu veidotas, izmantojot 3D printeri, kas atrastos uz robotizētas rokas. Tas sāktu veidot bāzes daļas slānis pa slānim ar materiālu, kas sastāv no polimēra, kurš ir izturīgs pret radiāciju un dažiem maza izmēra meteorītiem. Materiālu uz mēness bāzi nogādātu ar raķeti. Ar raķeti uz bāzi tiktu nogādāti arī logi, roveris utt.

Starp ceturto un piekto sekciju ir ūdens tvertne aptuveni 450 litriem ūdens. Ūdens tiktu iegūts bāzē vai avārijas gadījumā ar raķeti. Bāzē būtu ūdens pārstrādes iekārta, kas darbotos pēc tāda paša principa kā SKS. Ūdens tvertnes aizsargslānis būtu no tāda paša materiāla kā bāzei. Ūdens būtu jāuztur nemainīgā divdesmit grādu pēc Celsija temperatūrā.

Pamatnes centrā atradīsies siltumnīca augu audzēšanai. Logi uz pamatnes nodrošina augiem nepieciešamo saules gaismu, lai tie varētu augt. Bāzē jau ir pietiekami daudz ūdens, un astronauti nodrošinātu mēslojumu.

Enerģijas avotam bāze izmantotu saules paneļus, kas rotētu Saules virzienā. Naktī baterijas darbinātu bāzi ar enerģiju, kas tika iegūta dienas laikā. Ja akumulatori nedarbotos pareizi, būtu rezerves ģeneratori, ko darbinātu ar šķidro degvielu.

Gaisa tvertņu tilpums ir aptuveni 290 litri. Tajos jābūt aptuveni 5 atmosfēru spiedienam, tāpēc tvertnes aizsargslānim jābūt biezākam un izturīgākam. Gaisa filtrēšanu kontrolētu tā pati sistēma, ko izmanto zemūdenēs vai Starptautiskajā kosmosa stacijā.

[54]

Bāzes aizsargslāņi pasargātu to no radiācijas. Slāņi būtu izgatavoti no izturīga polimēra un Mēness putekļu maisījuma, un uz bāzes sienām būtu īpašs pārklājums, kas atstarotu saules gaismu. Aizsardzībai pret mini meteorītiem būtu 20 cm biezas sienas, kas izgatavotas no izturīga polimēra vai īpaša materiāla, kas izgatavots Raisa universitātē.

Astronauti varētu veikt dažādus eksperimentus uz Mēness virsmas, izmantojot Mēness roveri, kas viņiem palīdzētu, ja būtu nepieciešams veikt lielus attālumus, vai arī viņi varētu pētīt zvaigznes vai citas planētas, kas atrodas plašajā kosmosa vakuumā, izmantojot divus augsto tehnoloģiju teleskopus, kas atrodas bāzē. Viņi arī izgudrotu jaunas tehnoloģijas, lai izdzīvotu Mēness naidīgajā vidē vai kosmosa vakuumā. Astronauti pat varētu pētīt, kā Mēness gravitācija iedarbojas uz cilvēka ķermeni. Bet pats svarīgākais ir tas, ka to varētu izmantot kā degvielas uzpildes staciju kosmosa kuģiem, kas ceļotu pat tālāk par pašu Mēnesi. Degvielu, piemēram, hēliju-3, varētu pat iegūt uz Mēness virsmas.